eParaksta lietotājiem Ieiet
eParaksts

Cits/vispārīgi

Nosaukums Pēdējais ieraksts Ieraksti
Ģirts
20. jūlijs, 2011 / 18:05
nav ērtākais, bet vismazklientam izdevīgākais risinājums. Protams klientam ir labāk ierasties pašam, maksāt Ls 2 par stāvvietu, kura vēl jāatrod, tad jānīkst bankā, kur jāsagaida, kad bankas klerks iedos parakstītu cedeli. otrs variants: banka izveido drošu saslēgumu ar institūciju, kam nepieciešama cedele (UR) un pamatojoties uz klienta iesniegumu ar eParakstu nosūtata cedeli UR principā jaupersonas pārbaudes veikšanai nav nepieciešama klienta fiziska klātbūtne. vienīgi pēc klienta pašrocīgi parakstīta uzdevuma, finanšu iestāde ir tiesīga pārbaudīt to savos reģistros un datu bāzēs. Tādēļ anahronisms, ka jābūt klāt ir tikai un vienīgi birokrātiska ietiepība
5
G.
19. jūlijs, 2011 / 22:39
Bankas sniegtais izskaidrojums kādēļ tā atsakās sadarboties: Labdien! Atbildot uz Jūsu 2011. gada 1. jūlija jautājumiem, vēlamies vispirms pateikties par izteikto viedokli un informēt, ka esam izvērtējuši radušos situāciju. Vispirms ir jāatzīmē, ka neviens normatīvais akts (nedz Elektronisko dokumentu likums un no tā izrietošie pakārtotie tiesību akti, nedz Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 1999/93/EK u.c.) neuzliek par pienākumu privāto tiesību subjektiem izmantot šobrīd Latvijā vienīgā akreditētā uzticamā sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja elektroniskā paraksta līdzekļus. Vēl pirms elektroniskā paraksta ieviešanas Latvijā Swedbank vairākkārt izvērtējusi dažādus risinājumus - gan ekvivalentus esošajam e-parakstam, gan arī tehnoloģiski sarežģītākus. Rezultātā ir izvēlēts patlaban esošais attālināto bankas pakalpojumu modelis, kāds ir pieejams internetbankā, kā arī ar telefonbankas un mobilās bankas starpniecību, un šo izvēli ietekmē gan bankas atbildība par klientu naudu un datiem, gan atsevišķu normatīvo aktu prasības un citi faktori. Katrs jauns process vai novitāte, kas no malas novērtējama kā efektīva un ātri izpildāma, tomēr var prasīt no uzņēmēja būtiskās investīcijas un kavēt citu nozīmīgu funkciju izpildi. Drošais elektroniskais paraksts sniedz pietiekamu tehnoloģisku un juridisku pārliecību par to, ka elektroniskais dokuments ir apliecināts ar attiecīgai personai izsniegtiem droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, un tas spēj aizstāt pienākumu klātienē identificēt klientu vai prasīt papildus apliecinājumus par personas parakstu vai veikto apliecinājumu. Tomēr tas nav vienīgais process, kuru nepieciešams izvērtēt finanšu pakalpojumu vai ar to sniegšanu saistītajos procesos. „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” definē klientiem mazāk draudzīgus nosacījumus un pienākumus, kas saistīti ar principa „pazīsti savu klientu” („know your customer”). Likums uzliek par pienākumu veikt tādas darbības kā uzraudzīt klientu veiktos darījumus, veikt klienta izpēti, uzsākot sadarbību ar klientu, tajā skaitā pirms kontu atvēršanas un naudas vai citu līdzekļu pieņemšanas glabāšanā vai turējumā, noskaidrot patiesā labuma guvēju, juridiskiem veidojumiem ‑ arī attiecīgās personas dalībnieku struktūru vai veidu, kādā izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole pār šo juridisko veidojumu, informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību, kā arī identificēt personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar kredītiestādi u.c. Šā likuma prasību ievērošanu visefektīvāk ir iespējams īstenot klātienes apkalpošanas laikā. Savukārt informācijas izsniegšanu, klātienē identificējot klientu, pamatā jāizvēlas, lai pilnībā izpildītu Kredītiestāžu likumā noteiktos pienākumus. Kredītiestāžu likums uzliek kredītiestādei pienākumu garantēt klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu. Kredītiestādei ir tiesības sniegt ziņas par fizisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem tikai pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem un ziņas par juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem ‑ tikai šo juridisko personu pilnvarotajiem pārstāvjiem un to augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma. Saņemot klienta pieprasījumu e-pasta veidā, pat kopā ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu, banka nevar autentificēt e-pasta sūtītāju, bet tikai iesnieguma parakstītāju. Līdz ar to e-pasts nevar kalpot kā pieprasījums klientu datu izsniegšanai, bet tikai kā informatīvās sarakstes veids. Tāpat arī nosūtot klienta datus saturošo dokumentu uz e-pasta adresi, banka nevar garantēt šo datu pilnīgu drošību, jo e-paraksts nodrošina personas autentifikāciju, bet nenodrošina nosūtīto datu ‑ dokumenta, e-pasta u.tml. – konfidencialitāti. Nobeigumā jāatzīst, ka šajā jomā bankas pienākumi sniedzas daudz plašāk par ar drošu elektronisko parakstu parakstīto dokumentu apriti. Taču noteikti redzam potenciālu attīstībai, līdz ar to strādājam pie iekšējo procesu izpētes, lai mainītu tos, kurus var mainīt un kuri var paplašināt e-pakalpojumu lietošanas iespējas.
9
Viktors Saulītis
18. jūlijs, 2011 / 10:30
Labdien, vai Jūs lūdzu nevarētu norādīt precīzi, kura lapas daļa neveras vaļā?
2
Kaspars
18. jūlijs, 2011 / 10:06
Paldies par izskaidrojumu
5
eParaksts.lv
28. jūnijs, 2011 / 22:56
Par FKTK atzinuma obligātumu bankām jāpiekrīt Artim B., proti, tas nav bankām nav obligāts. Šobrīd pienākumu pieņemt dokumentus ar drošu elektronisko paraksstu likums uzliek valsts un pašvaldību iestādēm, pārējie, t.sk. arī bankas rīkojas pēc brīvprātības principa. Taču jāatceras, ka saziņa ar drošu elektronisko parakstu kļūst aizvien populārāka un privātajam sektoram ar to konkurences apstāklos būs jārēķinās. Kas attiecas uz bankām, kas pieņem ar dokumentus ar drošu elektronisko parakstu, jāsaka, ka sarunās principā visas, ar kurām esam diskutējuši, paudušas gatavību tādus pieņemt. Starp tām ir arī bankas, kuru autorizācijas līdzekļi ir eParaksts mājas lapā! Tāpat varam arī rekomendēt, ka klients tomēr ir pavēlnieks un ar savu aktivitāti audzina daudzus pakalpojuma sniedzējus!
3
Pjotrs Kurtukovs
19. jūnijs, 2011 / 11:53
Atsūtiet, lūdzu uz eparaksts@eparaksts savus datus un kontaktālruni, lai speciālisti var sazināties
10
DAINA STREĻČA
14. jūnijs, 2011 / 12:54
Pie šī jautājuma pašlaik strādājam. Jūlijā plānots nodot risinājumu jau klientu ērtībai
4
Marija Fominiha
16. maijs, 2011 / 18:12
EDS ir derīgs VID izsniegts paraksts, ko viņi izsniedz, kad sāc strādāt EDS. Tas tāpat ir virtuāls, glabājas uz tavu darbstaciju vai piem flashā un nemaksā neko.
3
guesxy
12. maijs, 2011 / 12:34
Labdien, Jūsu e-pasta vēstuli saņēmām ot 2011. gada .10.05 13:07. Nekavējoties tā tika pārsūtīta tehniskajam dienestam un Jūs tikāt informēts ot 2011. gada .10.05 13:17 e-pastā (tā nebija auto atbilde) Iespējams, ka Tehniskā dienesta informācija Jums, ka jautājums ir atrisināts, kādu iemeslu dēļ līdz Jums nav nonākusi ;( Kā saprotu, tad viss funkcionē Ja ir ierosinājumi, kā Jūs vēlētos saņemt droši rakstiet uz e-pastu. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām
3
eParaksts.lv
10. maijs, 2011 / 13:53
Jautājums ir atrisināts un problēma novērsta. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.
2
Raimonds
10. maijs, 2011 / 09:04
Lūdzu atsūtiet savus kontaktus uz eparaksts@eparaksts.lv
2
Iluta
6. maijs, 2011 / 10:55
Lūdzu atsūtiet detalizētu kļūdas aprakstu uz portals@eparaksts.lv
2
Guntis
6. maijs, 2011 / 10:41
Diemžēl Liepājas (un daudzas Kurzemes) puses bibliotēkas atteicās no izteiktā piedāvājuma noslēgt līgumu par iesniegumu pieņemšanu. Varu Jūs aicināt prasīt bibliotēku vadībai iemeslus.
2
ULDIS SPRUDZĀNS
29. aprīlis, 2011 / 13:32
Masveida parakstīšana domāta, lai ar vienu pogas spiedienu parakstītu vairākus dokumentus un katrs no šiem dokumentiem būtu atsevišķi parakstīts, tāpēc arī vajadzīgi vairāki eParaksti. Savukārt, ja vajag parakstīt, piemēram, vēstuli ar 3 pielikumiem kā kopumu, tad jāizmanto vienkāršā parakstīšana un uzliksies tikai viens eParaksts.
5
Dace
27. aprīlis, 2011 / 19:50
Pārbaudīt neko nevajag. Pārbauda tos dokumentus, kuri ir jau eParakstīti. Par parakstīšanu, lūdzu, noskatieties vide pamacību https://www.eparaksts.lv/lv/palidziba/video-pamacibas/parakstit-dokumentu/
4
Andris
27. aprīlis, 2011 / 19:46
Kredītkartes maksājums ir risinājums
3
Toms
20. aprīlis, 2011 / 14:18
Es jau arī domāju plaši. Tāpēc arī jautāju, kad būs citās ES valodās iztulkots? Šobrīd viena valoda, kas nav oficiāla ne Latvijā, ne ES, ir priviliģētākā stāvoklī nekā oficiālās valodas. Ja eparaksts ir pases aizvietotājs e-vidē, tad visai informācijai ir jābūt tikai oficiālajās ES valodās tieši tāpat kā tas ir pasē. Mūsu pasēs viss ir tikai ES valodās un neviena vārda krieviski (izņemot tos, kuri sakrīt ar bulgāru :) ).
4
Inga
20. aprīlis, 2011 / 10:20
Principā dažu minūšu laikā, pēc pieteikuma pieņemšanas bibliotekā, ir iespējams veikt eParaksta izveidi portālā. To pat ja gribās var darīt uz bibliotēkās pieejamajiem publiskajiem datoriem.
3
Toms
19. aprīlis, 2011 / 20:13
Kāpēc "Vaše imja", bet "Tvoi kommentarij"? Kurā brīdī ir notikusi pāriešana uz "tu"?
5
INESE BERĶE
19. aprīlis, 2011 / 15:33
Lai atvērtu parakstītus dokumentus jāizmanto vai nu speciāla bezmaksas programmatūra, vai arī to var izdarīt tepat portālā. Programmatūra: https://www.eparaksts.lv/lv/palidziba/lejupielades/eparakstitajs/ https://www.eparaksts.lv/lv/palidziba/lejupielades/signanywherefree/ Portālā: https://www.eparaksts.lv/lv/privatpersonam/parbaudit-e-dokumentu/ https://www.eparaksts.lv/lv/privatpersonam/pieteikties-eparakstsm/?signChipcard=
2

Portāls eparaksts.lv izmanto sīkdatnes.

Portāls eparaksts.lv izmanto sīkdatnes.